Gent: Ceļvedis, cenas un bezmaksas naktsmītnes · 2026. g.

VSVioletta Solodkovave-tochka · 2015. gada 19. nov.Lasīt

(Housekeepers on duty) Oušen Sitijā mēs, trīs draudzenes, strādājām viesnīcā un restorānā-alus darītavā. Kādu jauku dienu neko nenojaušošā Veronika, pildot hosteses pienākumus restorānā, saņem no menedžera kāda klienta aizmirstu maku. Menedžeris uzdeva manai draudzenei: „Atstāj dokumentu uz letes, gan jau tas, kurš pazaudēja, atgriezīsies pakaļ.” Zinātkārajai Veronikai kļuva interesanti, un viņa nolēma apskatīt amerikāņa dokumentu. Parastā ID vietā tur gulēja īsta metāla nozīmīte, līdzīga tai, ko mēs visas esam redzējušas amerikāņu filmās policistiem. Tas bija slepenā dienesta (kas kaut kādā veidā ir saistīts ar ASV prezidenta apsardzi) īpašā aģenta dokuments – cilvēka, kuram darba nozīmīti nekādā gadījumā nedrīkst pazaudēt. Atceroties tās filmas ar šerifiem, Veronika nespēja atturēties un nolēma nofotografēt tik neparastu priekšmetu par piemiņu. Un tad viņai ienāca prātā ideja padalīties ar šo fotogrāfiju ar saviem draugiem: „Lai zina, ar ko man te ir darīšana!” Un viņa pievienoja šo nozīmīti Instagram, norādot savu ģeolokāciju un pievienojot mirkļbirkas #secretservice un #specialagent. (tikmēr viesnīcā Kristīnai dzeramnaudā atstāja arbūzu!) (Diena tā pati. Lielāmies ar iegūtajiem labumiem!) Pēc pāris dienām uz mūsu otro darba vietu – viesnīcu, līdzīgi kā filmā „Vīri melnā”, ierodas īpašie aģenti no tā paša slepenā dienesta un pieprasa Veroniku. Manu nabaga draudzeni ieved tumšā istabā un sarīko viņai acīti pret aci. Viens no aģentiem noliek viņas priekšā izdrukātu Veronikas Instagram bildi un jautā: „Tas ir tavs?” Nobijusies meitene atbildē tikai pamāj ar galvu. Aģents interesējās, kur tagad atrodas šis dokuments. Viņš acīmredzot domāja, ka viņa to nozaga. Patiesībā nozīmīti Veronika bija atstājusi uz hosteses letes, un vairāk viņa ar to neko nebija darījusi. Tad aģenti aizveda Veroniku uz mūsu restorānu, lai viņa atdotu viņiem dokumentu. Tur viņus sagaidīja menedžeris un apstiprināja, ka nozīmītes īpašnieks to jau sen ir paņēmis. Aģenti nomierinājās un atlaida meiteni, atvadoties PATEICOTIES par modrību. Bet menedžeris, uzzinot par šo situāciju, bez šaubīšanās atlaida Veroniku no darba par neuzmanību. Saistībā ar to man un Kristīnai vēlāk nācās parakstīt papīrus, kas apliecina, ka mēs nepublicēsim tīklā klientu personīgās mantas. Līdz vasaras beigām mēs ar viņu tā arī nostrādājām tajā restorānā. Bet mūsu mīļā Veronika paspēja nomainīt veselus trīs darbus. Viņa paspēja pastrādāt par konsultanti, bet pēc tam par kasieri suvenīru veikalā, tur viņa nodarbojās arī ar apdruku uz krekliņiem. Pēc tam viņa iekārtojās darbā atrakciju parka klientu apkalpošanas dienestā, pateicoties kam viņai tika biļetes uz visiem atrakciju parkiem, bet mums bija bezmaksas pieeja akvaparkam, kartingam un citiem izklaides pasākumiem. Tā kā slepenais dienests, var teikt, atvēra Veronikai Amerikā jaunas durvis. (Banda ir gatava kāpšanai klintīs. Paldies Veronikai par bezmaksas biļetēm!) (Šīs vasaras laikā mēs trijatā saklājām vairāk nekā trīs tūkstošus gultu!) (Ko tik cilvēki neatstāj savos numuros!)

YSYulia Shorovaj-shorova.ru · 2015. gada 31. janv.Lasīt

Vasara pagāja. Esmu mājās jau 6 mēnešus, bet nolēmu uzrakstīt savu redzējumu par Ameriku un manu 2014. gada vasaru. Kāds to pavadīja mājās, kāds laukos, kāds nometnēs, bet es piedalījos starptautiskajā studentu programmā Work and Travel. Domāju, ka Amerika mani mainīja, un ne tikai mani, studenti šeit pieaug un dažreiz pieņem visnopietnākos lēmumus. Piemēram, atgriezties mājās vai nē? Kārdinājums ir liels, pat bez izglītības jebkurš imigrants var viegli atrast darbu lielveikalā, restorānā utt. un nopelnīt to, ko mēs saucam par „virs vidējā”, sapņot par auto iegādi, jo tur tiek uzskatīts par normu iegādāties un vadīt automašīnu no 16 gadu vecuma. Automašīnu nav jāņem kredītā, jo tās cena ir daudzkārt zemāka nekā pie mums, un es pati pusotra mēneša laikā varēju nopelnīt pienācīgam lietotam auto, ko dzimtenē nebūtu varējusi sasniegt tik īsā laikā. Daudzi imigranti, kurus satiku ASV, man jautāja: „Kas ir Krievijā tāds, kā nav šeit?”. „Mūsu amerikāņu” attieksme pret atbraukušajiem „mūsējiem” būtiski atšķiras. Čikāgā man palīdzēja gan ar vārdiem, gan darbiem. Ņujorkā situācija bija citāda. Tur visi izdzīvo, kā prot. Pieļauju, ka „mūsējie” tur ir sabojāti ar naudu, un katrs pelna uz otra rēķina. Vairumā gadījumu es redzēju uz ielas garāmgājēju amerikāņu smaidus, un, ja gadījās apmaldīties, vienmēr kāds pienāks klāt, pajautās, vai viss ir kārtībā, un novēlēs Nice day! Iespējams, tā nav amerikāņu nepatiesība, kā atzīmē krievi, šī pieklājība viņos tiek ieaudzināta no dzimšanas un ietilpst amerikāņu mentalitātes pamatā. Bet katrai medaļai ir otra puse, pirmais laiks ASV paiet eiforijas vilnī, tie ir tādi iespaidi, iepazīšanās, pārdevēju un policistu pieklājība. Amerika šķiet iespēju pilna valsts, bet reiz sēžot parkā uz soliņa, es aizdomājos, mans sociālais statuss, kas man ir Krievijā, šeit nespēlē lomu, nākas samierināties ar zemas kvalifikācijas darbu, piemēram, kā mans tajā periodā uzkopšanas jomā. Lielākā daļa atbraukušo strādā par 7-9 $ stundā, kamēr vidējā alga vidusšķirai ir ap 20. Tu griezies kā vāvere ritenī, un mājokļa (dzīvokļa vai istabas) īre atņem 50% no ienākumiem, kā arī brauciens ar autobusu vai metro un pārtika. Un bez amerikāņu izglītības ir grūti pārlēkt pāri šai latiņai, tāpēc tu atļaujies atiet no šī darba tikai brīvdienās kādā kafejnīcā. Bet skumji cilvēki Amerikā ir vājuli, un šeit izrādīt savu slikto garastāvokli vienkārši nav pieņemts. Es redzēju, kā jauni un ne dumji cilvēki pazaudēja sevi, piemēram, meitenes... Baumas par to, ka Austrumeiropas meitenēm ir viegla uzvedība, diemžēl nav baumas. Gar šosejām un vispār pilsētās, īpaši lielajās, ir attīstīti bāri-restorāni, piemēram, gentalman clubs, kur savervē jaunas meitenes manā vecumā dejošanai pie stieņa, un visbiežāk tās ir mūsu krievvalodīgās meitenes. Es tiku apmānīta un atvesta turp, starp citu, mūsu „atbraukušo krievu” aizsegā bārmeņa palīga darbam, bet es no turienes aizbēgu. Es zināju aptuveni 4 meitenes, kuras strādāja šajā deju sfērā. Bet gribētāju pamest savu Dzimteni dzīves dēļ ASV ir ļoti daudz, gan aktīvā izglītotā iedzīvotāju daļa, gan pavisam jauni studenti. Bieži vien aizbrauc pat ģimenēm. Apkopojot, uzskatu, ka šī vasara, protams, izdevās, neskatoties uz visām manām kļūdām un nepatikšanām, bet taču tieši tā tiek iegūta dzīves pieredze. Pusi vasaras es nodzīvoju provinces pilsētā Oušen Sitijā, Atlantijas okeāna krastā, pēc tam pārcēlos uz Čikāgu, kas atrodas pie Mičiganas ezera, un mana ceļojuma beigas bija Ņujorka. Kas attiecas uz visiem J-1 Visa studentiem, mēs atgriezāmies citādi, mums ir ko salīdzināt, realitāti, pie kuras esam pieraduši kopš bērnības, un šī uzturēšanās Amerikā ir sava veida rūdījums. Nu... un atgriežoties pie jautājuma „Kas ir Krievijā tāds, kā nav šeit?”, laikam atbildēšu, tas ir mūsu vienkāršo krievu cilvēku dvēseles dziļumos, jo mēs protam baudīt vienkāršas, parastas lietas.

WTWelcome to Americaguest_15667 · 2009. gada 1. okt.Lasīt

Daži jautri novērojumi... Ļoti bieži "Have a good day", "Have a good morning" u.tml. vietā tiek lietots izteiciens "Have a good one". Kļuva interesanti, no kurienes tas radies, un lūk, pāris interesanti ieraksti no lingvistiskā foruma: "Have we become this lazy? I mean, really, is it that difficult to keep track of whether it is morning, afternoon or evening? If you have not yet eaten lunch then chances are that it is still morning. If you have not yet eaten dinner than chances are that it is still the afternoon. If you have not yet gone to bed then chances are that it is still the evening. If you are still up and about after midnight then chances are that you are slurring your words anyway." "As far as what it should mean from the cashier, I would think the most logical choice would be that she wants you to have a good day. But maybe when she says "have a good one" she only wants you to have ONE good day, the implication being that she wants all the rest of your days to be bad. Next time someone says such a rude thing to you you should let 'em have it." Vēl ļoti bieži tiek lietots "all set" jebkurā gadījumā un daudz biežāk nekā "OK". Dīvaini, ka paziņas no Ņujorkas šo izteicienu vispār nebija dzirdējuši! (es biju Masačūsetsā). Pastāv tāds jēdziens "tulkotāja viltus draugi" (vārdi, kas divās valodās skan līdzīgi, bet kuriem ir atšķirīga nozīme - accurate, intelligent). Es visu laiku instrumentus saucu par "instruments", nevis "tools". Biju ļoti pārsteigts, kad kāda ledusskapī ieraudzīju bundžiņu ar uzrakstu "Coca-Cola" krievu valodā. Izrādījās, ka tā bija olimpiādei veltīta bundžiņu sērija ar nosaukumiem dažādās valodās. Kāds paziņa amerikānis pastāstīja, ka viņš zina 4 reibuma stadijas: -drunk -drunk as a pig -wasted -drunk as Boris Elcin Gadījumus, kad runā krieviski un domā, ka neviens nesaprot, bet izrādās citādi, katrs var pastāstīt cik vien vēlas. Lūk, viens no tiem (atgadījās ar Vladu). Bostonā viņam kāds vīrietis, kurš bija kopā ar savu ģimeni, angliski pajautāja, kā kaut kur nokļūt. Vlads paskaidroja un devās viņiem pa priekšu tajā pašā virzienā, apstājās uz tilta, lai filmētu ar kameru. Kad ģimene gāja garām, apsteidzot viņu, vīrietis pārējiem teica: "Lūk, idiots, nevarēja pateikt, ka pats tur iet". "Pats tu esi idiots" bija atbilde. Par to jau kaut kur rakstīju - lielus pulksteņus ar dzeguzi sauc par "Grandfather's clock". Sākumā, kamēr neizskaidrojās, ka tas ir vispārīgs nosaukums, darbā nācās rīkoties ar īpašu piesardzību, kad lūdza pārvietot "Grandfather's clock" - ģimenes relikvija, es domāju. Bet vispār pēc darba par krāvēju es zinu, kā sauc visas mēbeles, zinu visus šos darbības vārdus, piemēram, velc-grūd, un, protams, man nebūs problēmu pateikt, ka man patīk meitene, kura iet pa ietvi, kamēr tu brauc garām ar kravas automašīnu -)

YSYulia Shorovaj-shorova.ru · 2015. gada 31. janv.Lasīt

Vasara ir pagājusi. Esmu mājās jau 6 mēnešus, bet nolēmu uzrakstīt savu redzējumu par Ameriku un manu 2014. gada vasaru. Kāds to pavadīja mājās, kāds laukos, kāds nometnēs, bet es piedalījos starptautiskajā studentu programmā "Work and Travel". Domāju, ka Amerika mani mainīja, un ne tikai mani, studenti šeit pieaug un dažreiz pieņem savus pirmos nopietnos lēmumus. Piemēram, atgriezties mājās vai nē? Kārdinājums ir liels, pat bez izglītības jebkurš imigrants var viegli atrast darbu lielveikalā, restorānā utt. un nopelnīt, kā mēs sakām, "virs vidējā", sapņot par automašīnas iegādi, jo tur tiek uzskatīts par normu iegādāties un vadīt automašīnu no 16 gadu vecuma. Automašīnu nav jāņem kredītā, jo tās izmaksas ir daudzkārt zemākas nekā pie mums, un es pati pusotra mēneša laikā spēju nopelnīt pienācīgai lietotai automašīnai, ko dzimtenē tik īsā laikā nebūtu varējusi sasniegt. Daudzi imigranti, kurus satiku ASV, man jautāja: "Kas ir Krievijā tāds, kā nav šeit?". "Mūsu amerikāņu" attieksme pret jaunatbraukušajiem "mūsējiem" būtiski atšķiras. Čikāgā man palīdzēja gan ar vārdiem, gan darbiem. Ņujorkā situācija bija citāda. Tur visi izdzīvo, kā prot. Pieļauju, ka "mūsējos" tur sabojājusi nauda, un katrs pelna uz otra rēķina. Pārliecinošā vairākumā es redzēju smaidus no garāmgājējiem amerikāņiem uz ielas, un, ja tu apmaldījies, pie tevis vienmēr pienāks, pajautās, vai viss ir kārtībā, un novēlēs Nice day! Iespējams, tā ir amerikāņu nepatiesība, kā atzīmē krievi, bet šī pieklājība viņos tiek ieaudzināta kopš dzimšanas un ir daļa no amerikāņu mentalitātes pamata. Bet katrai medaļai ir otra puse, pirmais laiks ASV paiet eiforijas vilnī, tie ir iespaidi, iepazīšanās, pārdevēju un policistu pieklājība. Amerika izskatās pēc iespēju pilnas valsts, bet reiz, apsēdusies uz soliņa parkā, es aizdomājos, mans sociālais statuss, kas man bija Krievijā, šeit nespēlē nekādu lomu, nākas samierināties ar zemas kvalifikācijas darbu, piemēram, mans tā laika darbs uzkopšanas jomā. Lielākā daļa atbraukušo strādā par 7-9 $ stundā, kamēr vidējā alga vidusšķirai ir ap 20. Tu griezies kā vāvere ritenī, bet mājokļa (dzīvokļa vai istabas) īre atņem 50% no ienākumiem, kā arī brauciens autobusā vai metro un pārtika. Un pārlēkt pāri šai latiņai ir grūti bez amerikāņu izglītības, tāpēc atslēgties no šī darba tu vari atļauties tikai brīvdienās kādā kafejnīcā. Bet skumji cilvēki Amerikā ir vājuli, un šeit nav pieņemts izrādīt savu slikto garastāvokli. Es redzēju, kā jauni un ne dumji cilvēki pazaudēja sevi, piemēram, meitenes.. Baumas par to, ka Austrumeiropas meitenēm ir viegla uzvedība, diemžēl nav tikai baumas. Gar šosejām, un vispār pilsētās, īpaši lielajās, ir attīstīti bāri-restorāni, piemēram, gentalman clubs, kur pieņem darbā mana vecuma jaunas meitenes dejošanai pie stieņa, un visbiežāk tās ir mūsu krievvalodīgās meitenes. Mani piemānīja un atveda turp, starp citu, mūsu "atbraukušie krievi" aiz bārmeņa palīga darba aizsega, bet es no turienes aizbēgu. Es zināju aptuveni 4 meitenes, kuras strādāja šajā deju sfērā. Bet gribētāju pamest savu Dzimteni dzīves dēļ ASV ir ļoti daudz, gan aktīvā izglītotā iedzīvotāju daļa, gan pavisam jauni studenti. Bieži vien izbrauc pat ar ģimenēm. Apkopojot, es uzskatu, ka šī vasara, protams, izdevās, neskatoties uz visām manām kļūdām un nepatikšanām, bet taču tieši tā arī tiek iegūta dzīves pieredze. Pusi vasaras es nodzīvoju provinces pilsētā Oušen Sitijā, Atlantijas okeāna krastā, pēc tam es pārcēlos uz Čikāgu, kas atrodas pie Mičiganas ezera, un mana ceļojuma beigas bija Ņujorka. Kas attiecas uz visiem J1 studentiem, mēs atgriezāmies citādi, mums ir ko salīdzināt, kopš bērnības pierasto realitāti, un šī uzturēšanās Amerikā ir sava veida rūdījums. Nu... un atgriežoties pie jautājuma "Kas ir Krievijā tāds, kā nav šeit?", laikam atbildēšu, mūsu vienkāršo krievu cilvēku dvēseles dziļumos kaut kas ir, jo mēs protam izbaudīt vienkāršas, ikdienišķas lietas.