Visu vasaru ļoti vēlējos doties uz Pitsburgu. Šī pilsēta ir slavena ar to, ka atrodas pie trīs upju satekas un tās apkārtnē ir aptuveni 1900 tiltu. Pilsētā ir arī savas hokeja, beisbola un amerikāņu futbola komandas. Katram sporta veidam ir sava arēna. Šajā pilsētā var redzēt nedaudz Eiropas, un tas ir tas, kas atšķir Pitsburgu no visas pārējās Amerikas. Vasara beidzās, bet es ļoti vēlējos redzēt pilsētu. Pēdējā brīdī, trīs dienas pirms darba sezonas beigām, man ienāca prātā doma, ka, ja es neredzēšu Pitsburgu, es to noteikti nožēlošu. Tāpēc plāns bija šāds: pabeigt darbu, nākamajā dienā atvadīties no visiem, vakarā sēsties autobusā un doties uz Pitsburgu (un pēc tam no turienes uzreiz uz Ņujorku – mans lidojums mājās bija no JFK). Plāns bija, bet, tā kā es visu dienu strādāju un vakaros centos atvadīties no visiem, kurus iepazinu vasaras laikā, man nebija konkrētu ideju par to, ko tieši darīt vai redzēt Pitsburgā. Pēdējā darba diena bija gandrīz brīva, un laikapstākļi nebija diez ko labi, tāpēc nolēmu paņemt līdzi klēpjdatoru un noskaidrot, ko es varētu paspēt izdarīt vienā dienā Pitsburgā. Pēc pāris stundām internetā es noskaidroju gandrīz visu, kas jāredz un kur tas atrodas, lai vajadzības gadījumā varētu pajautāt ceļu taksometra vadītājam vai garāmgājējiem. Šajā pilsētā visskaistākais ir skats no skatu laukumiem, no kuriem var redzēt visu centru, ziemeļu daļu un nedaudz arī dienvidu daļu. Man ļoti patika šī pilsēta, lai gan tur pavadīju tikai vienu dienu. Iesaku visiem tur aizbraukt un redzēt savām acīm, īpaši nakts Pitsburgu – var stundām ilgi sēdēt skatu laukumā un nepamanīt, kā paiet laiks. Tur ir tik ērti, ka jūties kā mājās. Beigās es to izdarīju! Pēc tam ierados Ņujorkā, iekārtojos hostelī, nedaudz pastaigājos un tad pārkrāmēju mantas. Man bija čemodāns, 2 somas un mugursoma, un no tā visa bija jāuztaisa viens čemodāns un mugursoma. Pārkrāmējot izmetu gandrīz visu, kas man nebija vajadzīgs. Beigās visu satilpināju un ar mierīgu sirdi devos apskatīt nakts Ņujorku. Nākamajā dienā sapratu, ka nedrīkst zaudēt ne minūti un jāredz tas, ko jau sen gribēju (Bruklinas botāniskais dārzs un pati Bruklina). Pagājušajā gadā es vienu dienu dzīvoju Bruklinā, bet neizdevās apskatīt visus nostūrus. Beigās agri no rīta izrakstījos un ar metro nokļuvu līdz botāniskajam dārzam (pats dārzs ir neliels, bet pastaigāties tur būtu bijis patīkami). Bruklinā pastaigāties neizdevās, jo atkal biju viena un nedaudz baidījos (turklāt pa ceļam uz Bruklinu metro vagonā man blakus brauca trīs policisti – bija 9. septembris, policija bija gandrīz visur, jo tuvojās 11. septembris). Viens no policistiem paspēja mani nobiedēt, bet es saņēmos un tomēr apmeklēju botānisko dārzu.


+2


