Ķīna: Ceļvedis, vīzas un bezmaksas naktsmītnes · 2026. g.

NNataljanataljauk · 2025. gada 20. dec.Lasīt

Darbs Ķīnā✨ Dzīvo un strādā Ķīnas vadošajās pilsētās, pievienojoties vadošo 4-5\* zvaigžņu viesnīcu komandām! Dzīvošana un ēdināšana iekļautas. Iespēja, kas maina dzīvi, ikvienam, kurš gatavs personīgi un profesionāli augt. 🌏 Sāc savu ceļu jau šodien\!Darbs Ķīnā: darbs viesnīcās Ķīnā | Aģentūra IEC

ДГДиляра Гатиятуллинаdilyara.gatiyatullina · 2015. gada 1. febr.Lasīt

Es nekad neaizmirsīšu savu pirmo iespaidu par Ņujorku. Pēc pirmā skatiena uz tiem debesskrāpjiem... Atceros, kā mēs ar draudzeni pilnīgā apjukumā klīdām pa pilsētas metro ar kartēm rokās, pilnībā aizņemtas tikai ar domu "kā mums tagad nokļūt līdz savam hostelim", kad, izejot no pazemes, mēs burtiski sastingām uz vietas. Kad tu pacel galvu un pirmo reizi redzi šīs milzīgās akmens celtnes, kuru galam debesīs neredz ne gala, ne malas – tas ir kaut kas neticams un neaprakstāms! Cik laimīgas mēs toreiz bijām! Vēlāk, kad jau pierodi pie šīs atmosfēras: trokšņa, spēcīgajām smaržām, krāsainajiem un tik atšķirīgajiem cilvēkiem visapkārt – tas vairs nešķiet tik neparasti. Bet spēju pārsteigt un šokēt ārzemnieku ar savu satriecošo izskatu – to Ņujorkai nevar atņemt. Jau krēsloja (mēs ielidojām 3 dienā, bet burzma lidostā un ceļš līdz pilsētai aizņēma daudz laika, tāpēc tas viss notika ap 8 vakarā), mums vajadzēja pēc iespējas ātrāk atrast naktsmājas. Mēs steigšus gājām pa nosprausto maršrutu, vienlaikus fotografējot visu savā ceļā un ar atvērtu muti vērojot to, kas bija mūsu 360 grādu redzamības lokā. Toreiz mēs sapratām vienu brīnišķīgu lietu: cik gan mēs bijām veiksmīgas, ka mūsu bagāža nepienāca laikā! Jā, jā, tas, kas mums sākumā šķita kā traģēdija, pēc dažām stundām izvērtās par acīmredzamu priekšrocību. Pateicoties tam, mēs varējām ātri un viegli nokļūt vajadzīgajā vietā, paralēli baudot Manhetenas arhitektonisko skaistumu. Un staigāt mums tajā vakarā nācās diezgan daudz. Mūsu kļūda bija tā, ka mēs iepriekš nebijām rezervējušas vietu hostelī. Paļāvāmies uz nejaušību un domu "uz vietas redzēs". Tas lika mums nedaudz panervozēt, jo sākotnēji iecerētais hostelis tajā vakarā jau bija pārpildīts, un laiks jau bija ap 9 (uzreiz piezīme: ne visos hosteļos ir diennakts administrācija; tajā, kurā mēs vēlāk apmetāmies, reģistrācija bija līdz 10-11 vakarā). Atkal iekāpjot metro, mēs nevarējām saprast, kurā stacijā tieši mums vajadzētu izkāpt, un tad pie mums pienāca kāda sieviete (šķiet, jau ilgu laiku mūs vēroja). Viņa ar savu draudzeni piedāvājās mums palīdzēt, paralēli aktīvi izjautājot, kas mēs esam un no kurienes. Uzzinot, ka no Krievijas, sieviete vēl vairāk atdzīvojās, teica, ka pati ir bijusi Sanktpēterburgā un bija ārkārtīgi pārsteigta par šīs pilsētas skaistumu. Tad mēs diezgan ilgi un jauki tērzējām, līdz viņas mūs aizveda līdz vajadzīgajam krustojumam, kur mēs atvadījāmies. Toreiz mēs jau otro reizi vakarā bijām pārsteigtas par amerikāņu atvērtību un sabiedriskumu. Pie tā vēlāk arī ātri pierod: kad visi apkārt ir ārkārtīgi pieklājīgi, smaidīgi, kad, satiekoties ar tevi ar skatienu, nepazīstams cilvēks var vienkārši pateikt "Hi! How are you?". Tiesa, protams, ne tādās metropolēs kā Ņujorka, kur ir traks dzīves temps, bet pieticīgākās pilsētās – vienkārši. Un arī metropolēs, vēršoties pie jebkura nepazīstama cilvēka ar jautājumu vai problēmu, bez atbildes palīdzības tu noteikti nepaliksi. Tāda ir mentalitāte. Tomēr šādai amerikāņu komunikabilitātei ir arī otra puse. Satiekot pazīstamu cilvēku ar smaidu uz lūpām ar frāzi "Hey! How are you doing?", "What's up?" utt., amerikānis negaida no tevis atbildi. Tas ir tikai pieņemts pieklājības žests. Viņus diez vai patiešām interesē, kā tev klājas, tāpēc neko citu kā "I'm fine, thanks" no tevis arī negaida. Tāpēc visiem apkārt viss ir "labi" un visi smaida, pat ja patiesībā cilvēks ir izmisumā un dziļā depresijā. Šāda divkosība sākumā kaitina: "Kāpēc tad vispār jautāt, kā man klājas, ja no manis pat atbildi negaida?". Nav sirsnības, nav īstas atvērtības, viss ir uzspēlēts. Bet tad saproti, ka nesūdzēties un neizgāzt uz sarunu biedru visas savas problēmas tikšanās reizē – nav tā sliktākā īpašība, bet optimismu un vieglumu saskarsmē gan gribas pārņemt. Mūsu turpmākās 2 dienas Ņujorkā (un vēl 4 septembrī) pagāja brīnišķīgi: nesteidzīgas brokastis, kas pavadītas Centrālparkā, China-town, Bruklinas tilts, Times square, Empire State building, Wall street – es jums neaprakstīšu, cik labas ir šīs vi

VMValeriya Matyukhinalera.matyukhina · 2015. gada 31. janv.Lasīt

Lūk, mēs esam sasnieguši rietumu krastu, mēs esam pie Klusā okeāna. Ceļojuma pirmais punkts ir Sanfrancisko. Mana pirmā doma – tas eksistē! Šī pilsēta ir īsta un tieši tāda pati kā fotogrāfijās! Pat labāka. Sanfrancisko izceļas ar stāviem pakalniem, viktoriešu un mūsdienu arhitektūras apvienojumu, to var uzskaitīt bezgalīgi... Pastaiga pa slīpajām ielām (dažreiz 45-50 grādi) bija vienkārši brīnišķīga! Bet ļoti drīz mēs nogurām kāpt kalnā un nolēmām pavizināties ar slaveno trošu tramvaju (Cable Car). Nosacītais „galapunkts”, kur tramvajs uzņem cilvēkus, bija pārpildīts ar tūristiem, rinda bija vismaz pusstundu gara! Mēs nofotografējāmies pie tā un devāmies pastaigāties uz China Town. Tur, protams, sapirkām suvenīrus, paēdām, kad mūs panāca tramvajs. Lūk, arī pavizinājāmies! Aizbraucām līdz Lombard-Street – vislīkumotākajai ielai pasaulē. Satriecoši, neko skaistāku es laikam neesmu redzējusi. Ne pati iela, bet apkārtne – tā veģetācija, puķītes, zaļumi... mmm. Pēc tam mēs devāmies uz Pīrs 39. Gribējām aizbraukt uz Alkatrasas salu, bet izrādījās, ka tur vajadzēja pierakstīties iepriekš, tāpēc mums atlika samierināties ar fotogrāfijām uz salas fona. Arī nav slikti!:) Būdama dzīvnieku mīļotāja, es nevarēju paiet garām Sanfrancisko zoodārzam, kas turklāt atradās tik ērti – 2 minūšu gājiena attālumā no mūsu moteļa. Šis zoodārzs laikam ir visgrandiozākais un sakoptākais, kādu esmu sastapusi. Liela teritorija, iekārtoti voljēri un būri, daudz koku. Vārdu sakot, pilnīgs Vau, Ņau un bē. Starp citu, kazas varēja pabarot un izsukāt pašai, tiesa, viena mūs sadūra. Un vēl Sanfrancisko, un vispār visā Kalifornijā, kā mēs vēlāk sapratām, ir ļoti daudz ķīniešu. Acīmredzot viņiem tur bija daudz tuvāk pārcelties. Viņi ir diezgan draudzīgi, ar vienu sievieti es iepazinos, vienkārši sēžot autobusā. Divu pieturu laikā, ko mēs braucām kopā, es paspēju uzzināt, šķiet, visu viņas ģimenes vēsturi, par visiem bērniem, vīriem, suņiem utt.))) Vispār, Sanfrancisko – tā ir pilnīga skaistuma, gleznainuma un ķīniešu ēdiena pārpilnība visur!

VMValeriya Matyukhinalera.matyukhina · 2015. gada 31. janv.Lasīt

Amerikas Savienotās Valstis. Mūsu pirmā diena otrpus okeānam bija neaizmirstama. Laika joslu atšķirības un garā lidojuma dēļ diena sajaucās ar nakti; mēs nesapratām, cik ir pulkstenis un pēc kuras laika joslas orientēties. Viena gara, nebeidzama diena. Bet gulēt absolūti negribējās. Manhetena mūs sagaidīja, kā jau pienākas, ar neticami augstiem debesskrāpjiem un salīdzinoši šaurām ieliņām. Jūs domājat, ka Maskavā ir trokšņains, burzma, cilvēki skrien pa savām darīšanām, neko apkārt nepamanot? Ha, nekā nebija! Ņujorkā vienā sekundē var redzēt simts dažādu tautību, ādas krāsu, stilu un valodu cilvēkus. Šeit tu jūties kā maza skudra starp citiem sugas brāļiem un milzīgajām būvēm apkārt. Bet tas pilsētai piešķir šarmu. Mūsu pirmās trīs dienas pagāja tieši šajā amerikāņu dzīves sirdī. Sākumā mēs bijām vienkārši šokēti par citādo mentalitāti, to afroamerikāņu skaitu, kuri garāmgājējiem teica «What's up, maaan???», un parasto pārtikas veikalu trūkumu (katru dienu, atgriežoties no pastaigas, mēs mērojām kilometrus pa Manhetenu, meklējot kaut ko ēdamu, kas nelīdzinās ātrajām uzkodām). Atgriežoties pie afroamerikāņu tēmas, atceros, ka pirmais cilvēks, ko redzējām štatos, bija iespaidīga izmēra afroamerikāņu dāma vīzu kontrolē, kura skraidīja gar tūristu rindu, kas runāja pa telefonu, un ar kaujas gatavības skatu kliedza: «Shut it down, man! Shut it down!» Tas mums palika atmiņā uz ilgu laiku. Ņujorkā jau pirmajā dienā mūs piemeklēja liela vilšanās. Mēs atbraucām kā tulku studenti, domājām, ka ātri visu sapratīsim, sāksim saprast amerikāņus un nokautēsim Work and Travel USA dalībniekus. Nekā nebija! Mēs nesapratām pilnīgi NEKO. Ņujorkā, kā jau teicu, ir savākti visi iespējamie dialekti un izrunas īpatnības. Atceros, sākumā mēs pat nesapratām sveiciena frāzi «Hey, how are you doing, guys?». Ņujorkieši cītīgi norij visas skaņas, kuras var un kuras nevar, atstājot 1-2 zilbes un pāris burtus. Pamēģini uzminēt, ka tevi nav pasūtījuši, bet gan novēlējuši jauku dienu. Apskatījuši Brīvības statuju, uztaisījuši 100500 bildes ar to fonā, mēs ne visai veiksmīgi devāmies uz China Town, pēc stundu ilgas maldīšanās ar 10-20 kilogramu čemodāniem atradām vajadzīgo autobusu uz Virdžīnijabīču un devāmies ceļā.

LKLyudmila Kovalevamila_kovaleva · 2011. gada 17. okt.Lasīt

Izlēmu, ka nebūtu lieki uzrakstīt dažu labu veikalu un skaistu vietu adreses Ņujorkā... Un lūk, tās arī ir: MegaStore J&R (milzīgs tirdzniecības centrs, kurā varat atrast jebkuru tehniku, kas jums nepieciešama). Tas atrodas Lower Manhattan, netālu no Brooklyn Bridge, 23 Park Row (jāiet cauri City Hall Park). Starp citu, viņi strādā no 10:00 līdz 19:00. Tur var nokļūt ar metro: 4, 5, 6 līdz Brooklyn Bridge (starp citu, tur redzēsiet arī Bruklinas tiltu). Manhattan Mall - (vienkārši ļoti foršs tirdzniecības centrs) - 100 W. 33rd Street, Broadway @ 33rd Street Strawberry (šī veikala nodaļu varat atrast Manhattan Mall, bet to ir daudz arī pa visu pilsētu) - 129 E 42nd St (starp De Pew Pl un Lexington Ave) Macy’s (šķiet, tas ir lielākais un slavenākais modes un zīmolu apģērbu veikals Ņujorkā) – 151 W. 34th St (uz 34th Street un Broadway stūra). Subway: 1, 2, 3, 9 – līdz Penn Station Daffy’s – atrodas tieši blakus Macy’s (ļoti daudz labu un lētu apģērbu) Necessary clothing – šo veikalu pilsētā ir vairāki: 1) 442 Broadway (Soho rajons) 2) 676 Broadway (Noho rajons) 3) 404 Broadway (Tribeca rajons) 4) 443 Broadway (Soho rajons) Century XXI – 22 Cortland Street (starp Church un Broadway). Tas atrodas Lower Manhattan. TJ Maxx – 620 Ave of Americas Sephora – Times Square 34str, 5th Ave (šiks kosmētikas veikals! Starp citu, tur var arī bez maksas uzkrāsoties) Atlaides ir tur, kur redzēsiet šādus uzrakstus: clearance, closeout, out of business sale Vēl, ja jums izdosies, varat trāpīt uz masveida apģērbu izpārdošanu Housing works veikalos. Vispār sezonas beigās veikali „atbrīvojas” no mantām, kas netika pārdotas laikā, jo viņiem jāieved jaunas kolekcijas. Tāpēc viņi rīko šādas izpārdošanas gandrīz katru sestdienu, sākot no septembra: jūs nopērkat no viņiem somu par 25 dolāriem un sabāžat tajā visu, kas ietilpst. Mēs paši uz šādu izpārdošanu netikām, jo bijām Ņujorkā nedēļas sākumā, bet lasīju, ka tur notiek šausmas un haoss))) Vienkārši ievadiet internetā: „New York, Housing works” un lielais Google sniegs jums pilnu informāciju, kur un kad tas notiks. Starp citu, ir arī laba vietne Hopstop... vienkārši ievadiet, kur atrodaties un kur jums jānokļūst... tur jums pa plauktiņiem izskaidros, kā vislabāk nokļūt līdz vajadzīgajai vietai. Madame Tussauds muzejs atrodas Times Square, 234 W 42nd St. (starp 7th un 8th Ave). Empire State Building - starp 33rd un 34th street Lai atrastu Times Square, jāiet pa Broadway uz augšu līdz 42nd Street Ļoti skaista bibliotēka uz 42nd str un 5th Ave stūra Lai nokļūtu China Town, jums jābrauc ar metro līdz pieturai Canal street. Hard Rock Cafe - 1501 Broadway Central park – 5 Ave un East 64th street stūris Nu, varbūt šī informācija kādam noderēs)

LKLyudmila Kovalevamila_kovaleva · 2011. gada 17. okt.Lasīt

Dievs, šajā Ņujorkā ir tik daudz dažādu veikalu, ka būtu vajadzīgs vesels mēnesis vai pat vairāk, lai tos visus izstaigātu! Kā jau rakstīju iepriekš, man viss bija „kontrolē”... es biju izrakstījusi to veikalu adreses, kuros var nopirkt skaistu, modernu un lētu apģērbu... bet sasodīts, tā kā mēs savā mūžā nekad nebijām bijušas šajā milzīgajā un šausmīgi pārpildītajā pilsētā, atrast tieši šos veikalus nebija tik vienkārši... tāpēc mēs vienkārši gājām iekšā visos, kas mums gadījās pa ceļam. Vispār Ņujorka ir ideāla pilsēta šopaholiķiem, jo šeit pastāvīgi var redzēt uzrakstus: „Sale”, „Clearance” utt. Un septembris ir tieši šo izpārdošanu kulminācija! Dažos veikalos atlaides sasniedz pat 80%!!! (nu tiesa, arī cenas šādos veikalos ir nereāli augstas). Nu, kopumā, mēs nolēmām, ka pirmo dienu pavadīsim Augšmanhetenā, bet jau otrajā dienā dosimies uz Lejasmanhetenu, jo tur atrodas visiem zināmais China Town un Little Italy. Ko lai saka, 2 dienas, personīgi man, ir vienkārši šausmīgi maz laika šopingam! Gribas taču pastaigāt, salīdzināt cenas... pēkšņi atradīšu kaut ko labāku!) Es savā dzimtajā pilsētā vienas kurpes varu meklēt nedēļu... bet te Ņujorka ar kaudzi veikalu, no kuriem vienkārši jūk prātā (puiši to nesapratīs =). Nu, mēs ar Aselju pirmo dienu tā arī nostaigājām, pavērojām, un dienas beigās sapratām, ka neko prātīgu neesam nopirkušas... toties nogurām kā suņi) Es pat darbā nekad tā nebiju nogurusi) Nākamajā dienā mēs pamodāmies ar pilnu pārliecību, ka šodien mēs nu gan nopirksim visu, kas vajadzīgs. Mūsu „lielā šopinga” pirmajā dienā mēs atradām vienu lielisku veikalu ar nosaukumu Manhattan Mall... un tur patiešām ir īsta paradīze jebkurai meitenei. Veikala iekšpusē ir Strawberry nodaļa, kurā ir kaudze lielisku un, kas ir vissvarīgākais, patiešām lētu drēbju. Bet tā kā mēs to atradām jau vakarā, neko nopirkt nepaspējām, jo viņi vērās ciet. Tāpēc mēs nolēmām, ka dosimies turp nākamās dienas rītā. Pamodušās no rīta un savākušas visas savas mantas, mēs devāmies taisnā ceļā turp. Pats smieklīgākais bija tas, ka mani pat nelaida pielaikošanas kabīnē, jo es biju paņēmusi pārāk daudz apģērba pielaikošanai). Nopirkušas tur visu, ko varēja, mēs skrējām meklēt tuvāko metro (par laimi, tas bija tieši tajā tirdzniecības centrā). Mēs atbraucām uz to Lejasmanhetenu un sākām izmisīgi meklēt China Town. Jau nokļuvušas tajā rajonā, mēs vēl līdz galam nesapratām, vai esam trāpījušas īstajā vietā, jo es to biju iedomājusies pavisam citādu... personīgi es domāju, ka China Town ir tāds liels tirgus, kā krāmu tirdziņš. Bet izrādījās viss pavisam pretēji... China Town atrodas tieši uz ielas... nu, tas ir, tam ir atvēlēta vesela iela. Tu ej pa ielu, bet abās tās pusēs ir kaudze mazu butiku ar visādām lietām, sākot no bižutērijas, smaržām, somām un beidzot ar visdažādākajiem suvenīriem. Nu, godīgi sakot, man tur vispār nepatika... es gaidīju kaut ko vairāk. Tikai mēs ar Aselju pamatīgi kļūdījāmies un uzreiz tur nesapirkām vairāk suvenīru... domājām, ka atgriezīsimies vēlāk, bet pēc tam bija jau pavisam vēlu un nācās pirkt Manhetenā trīskāršā cenā. Nekādā gadījumā nepērciet suvenīrus veikalos, jo China Town’ā jūs atradīsiet to pašu, bet daudz lētāk! Visvairāk mani kaitināja ķīnieši... pirmkārt, viņi ir tik uzbāzīgi, ka dažreiz gribējās sūtīt viņus tālāk). Un vēl viņi turklāt šausmīgi mīl naudu. Kad es maksāju par kaut ko, viņi tā grāba naudu, ka es baidījos, vai viņi nenorauj man to kopā ar roku! Un starp citu, obligāti kaulējieties ar pārdevējiem! Man bija vienkārši interesanti salīdzināt somu cenas tur un parastajos veikalos... nu es piegāju pie vienas ķīnietes un norādīju uz pirmo somu, kas man iekrita acīs. Viņa man atbildēja, ka tā soma maksā 30 dolārus. Uzzinājusi cenu, es pagriezos un gribēju iet tālāk, bet dzirdēju, kā viņa kliedz man pakaļ, ka var atdot to par 28 dolāriem... nu es viņai laipni atbildēju, ka man vienalga, jo šī soma man vispār nepatīk. Bet uzstājīgā pārdevēja netaisījās no manis atpalikt, un šīs somas cena samazinājās aritmē

MMarinaMarina_Nagibina · 2011. gada 15. aug.Lasīt

Pirms ierašanās Amerikā plānoju redzēt pēc iespējas vairāk, jo biju pārliecināta, ka varbūt neatgriezīšos. Tāpēc izveidoju plānu, ka pēc darba beigšanas došos uz valsts rietumiem. Divas nedēļas pirms sezonas beigām nopirku aviobiļeti uz Sanfrancisko. Runājot ar vecākiem pa Skype, viņi jautāja: 'Kur tu dzīvosi? Kad ir atpakaļceļa biļete?' Man nebija ne viena, ne otra. Pamanīju, ka visu kaut kā darīju pēdējā brīdī. Bet tad es tomēr atradu vietu SF. Pirms pēdējās darba dienas mums bija ballīte, un es visu nakti negulēju (vispār viss augusts man pagāja bez normāla miega). Turklāt man bija tikai viena nakts, lai sakravātu mantas pirms ceļojuma, kad pēc darba atgriežoties sapratu, ka vairs īsti nevaru parunāt, lūdzu mani pamodināt 1 naktī, lai paspētu sakravāties, jo 8:30 bija jāierodas maniem paziņām (tēvocim un tantei), lai paņemtu daļu mantu un aizvestu mani uz lidostu. Paņemt daļu mantu, jo man to bija pārāk daudz un es negribēju ceļot ar milzīgu čemodānu. Un es mierīgi atstāju mantas, jo man tik un tā bija atpakaļceļa lidojums uz Krieviju no Vašingtonas. Nu un kā parasti, mani nepamodināja. Pamodos 6-os un sāku steigā kravāt mantas... knapi paspēju... Iesēdusies lidmašīnā, centos savākt spēkus, atkal viena, nesaprotu kur... Daudzi cilvēki man teica, ka SF ir daudz labu cilvēku, bet izkāpjot no vilciena, nedaudz apmaldījos, meklējot hosteli... un pirmais, ko satiku ceļā, izrādījās bezpajumtnieks, viņš man jautāja ceļu uz uz papīra uzrakstīto adresi, es teicu, ka nezinu... tā nu viņš teica, ka esmu kuce un gribēja man iesist. Man bija kultūršoks... nedaudz pastāvēju uz vietas un gāju tālāk... reģistrējusies hostelī, pat negribēju no turienes iziet... Tāpat jau bija vakars. Hostelī nodzīvoju vienu nakti ar divām polietēm, viņas bija foršas... viņas man parādīja grāmatu ar apskates objektiem, ko katram vajadzētu redzēt... Un nākamajā rītā nolēmu, ka pastaigāšos līdz Chinatown, bet pēc tam iešu paskatīties tiltu, izgājusi pusi ķīniešu ielas, nolēmu pavizināties ar cable car, nokāpu lejā, nedaudz tur pastaigājos, pēc tam atkal ar to pašu braucu līdz galam, lai būtu tuvāk tiltam... Tā kā man patīk staigāt un skatīties, nolēmu tieši no turienes iet kājām līdz tiltam, vienlaikus apskatīt Marina rajonu... ceļš izrādījās tiešām garš, bet man pietika spēka arī pāriet pāri Golden Gate Bridge... rezultātā, kad to pārgāju, otrā pusē iepazinos ar puišiem no Izraēlas, kopumā viņi man palīdzēja nokļūt atpakaļceļa pusē. No turienes apskatīju japāņu rajonu, rātsnamu, nu un visu pa ceļam uz hosteli... Nākamajā dienā gāju uz krievu kalnu, pēc tam uz Coit tower, pēc tam apskatīju zvejnieku rajonu, pēc tam atgriežoties hostelī iepazinos ar puisi, kuram bija autobusa tūre pa Sanfrancisko... nu un viņš man piedāvāja iet ar viņu... tik veiksmīgi sanāca, ka es par brīvu tiku autobusā, jo vakarā neviens nepārbaudīja biļetes... tā ka vēl arī vakara SF apskatīju, pēc tam atkal nokļuvu zvejnieku rajonā, bet no turienes jau bija tālu iet... gāju garām suvenīru veikaliem, tā nu tur iepazinos ar 19 gadīgu spāņu puisi (lai gan biju 18 gadīga, tik un tā starp mums bija liela atšķirība attīstībā)... tā nu es viņam lūdzu aizvest mani paskatīties uz Golden Gate Bridge naktī, tā ka man arī tajā paveicās)) Nākamajā dienā man plānā bija Golden Gate park... Līdz tam nolēmu braukt ar autobusu, bet nolēmu izkāpt citā pilsētas pusē, kur ir pludmale, kopumā es no tās puses izgāju visu parku, tieši pēc parka sapratu, ka sāku iemīlēties šajā pilsētā... tur ir ļoti skaisti, īpaši tur, kur ir botāniskais dārzs... Pēc parka aizgāju līdz kaut kādiem dārziem pilsētas centrā un atkal jau bija vakars, es īpaši vakaros nestaigāju... jo jau biju nogurusi... Nākamajā dienā, atverot karti, sapratu, ka jau esmu redzējusi visu, ko gribēju... Un ka ceturtā diena varētu būt lieka, bet man plānā bija apskatīt pilsētas dienvidu daļu un dizaina centru, es aizgāju tur... un pa ceļam ar mani iepazinās viens puisis, viņš piedāvāja man palīdzēt apskatīt pilsētu, bet es teicu, ka jau visu esmu redzē

VMValeriya Matyukhinalera.matyukhina · 2015. gada 31. janv.Lasīt

Mēs braucām septiņas stundas, un visu brauciena laiku mazs ķīniešu bērns vienkārši nepārtraukti kliedza. Viss būtu bijis kārtībā, mazums, varbūt viņam kaut kas sāp, ja ne divi „bet”: mazuļa mamma, nezinot, kā viņu nomierināt, izvēlējās ne to labāko metodi, teikšu jums. Viņa izmisīgi kratīja viņu un kliedza uz visu autobusu: „What's wrong with you, baby?” (it kā viņš to rūpīgi slēptu), vēl viens ne mazāk stulbs jautājums bija - „Can you hear me?”. Nē, viņa kliedz viņam gandrīz ausī, tā ka dzird viss autobuss, bet viņš viņu - nē. Nesagaidījusi saprātīgu atbildi no sava bērna, viņa sāka viņu vēl vairāk kratīt ar kliedzieniem „Stoooop!!!”. Šo jauko ģimenes idilles ainu pārtrauca tikai solīda tumšādaina dāma, kura ne mazāk skaļi runāja pa telefonu ar māsu. Lieta tāda, ka šīs dāmas draudzene bija gulējusi ar viņas vīru, bet viņa viņus pieķēra un bija apņēmības pilna atriebties viņam ar viņa paša draugu. Sarunas tonis sakarsa, un mana nepiedienīgā angļu valodas krājuma vairs nepietika... Žēl, cik gan tur bija vēl detaļu un atriebības plānu. Tā ka ne pleijeris, ne lasītājs, ne ceļojuma spilvens tā arī nebija vajadzīgi. Tuvojoties naktij, mēs ieradāmies Virginia Beach. Vēl Krievijā es iepazinos ar krievu meitenēm, kuras tur dzīvo jau desmit gadus. Viņas piekrita ļaut mums padzīvot vasaru par diezgan mērenu samaksu un depozītu, kuru mēs vēlāk veiksmīgi pazaudējām. Mēs sasmērējām paklāju, sākām to mazgāt, no tā tas palika rozā plankumos, bet depozīts aizplūda uz neatgriešanos. Bet citādi ar mājokli mums ļoti paveicās: atšķirībā no citiem studentiem mēs dzīvojām MĀJĀ, nevis kopmītnē, trīs cilvēki istabā, divas istabas un viesistaba, aprīkota virtuve, pagalms, vārdu sakot, viss, par ko sapņo cilvēks, kad dodas uz Ameriku. Ā, jā, vēl amerikāņu karogs pagalmā. Katru dienu neaprakstīšu, tas draud ar biezu romānu, tāpēc centīšos pastāstīt par pašu interesantāko un neapnikt saviem lasītājiem.